ENG

KINOSKOLA IESAKA

500 visu laiku filmu filmas ir kritiķu tandēma Ditas Rietumas un Normunda Naumaņa veidotās grāmatas 365 Dienas filmas papildināts izdevums. Abi autori jau sen bija iecerējuši atgriezties pie savas subjektīvās kino enciklopēdijas un izveidot papildinātu tās variantu. Pēc Normunda Naumaņa aiziešanas 2014.gada gada 12. septembrī šo ieceri ir realizējusi viņa kolēģe. Grāmata lasītājiem var būt par orientieri neizsmeļamajā kino piedāvājumā un aprakstīto filmu noskatīšanās ļaus samērā sistemātiski apgūt senākas un nesenākas kinovēstures esenci. >>>

Kinoskolā

14.11.2014
Aicinām uz autorkino festivālu Debesis pār Vimu Vendersu
Vims Venderss/Wim Wenders (dz. 1945) ir viens no izcilākajiem mūsdienu Eiropas režisoriem, kuru pilnvērtīgi var dēvēt par dzīvo klasiķi, bet ne tikai. Viņš joprojām ir nerimtīgā radošā procesā un darbojas arī kā Eiropas kino vienotājs – V. Venderss ir ilggadējs Eiropas Kinoakadēmijas prezidents. Decembrī režisors ieradīsies Rīgā, lai piedalītos Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijā, kas pirmo reizi notiks Rīgā. 11. decembrī V. Venderss tiksies ar skatītājiem un nolasīs lekciju.
Neilgi pirms tam Kinoskola aicina pamatīgāk iepazīt V. Vendersa filmas, no kurām liela daļa tiek uzskatītas par XX gs. klasiku. V. Venderss ir viens no nozīmīgākajiem vācu jaunā viļņa režisoriem, viens no tās paaudzes pārstāvjiem, kas 60. gadu otrajā pusē ienāca Vācijas kino ar savu balsi, savu neatkārtojamo intonāciju un radošo rokrakstu. V. Venderss un viņa laikabiedri (Verners Hercogs, Rainers Verners Fasbinders u.c.) piedāvāja novatorisku skatījumu gan uz Vācijas vēsturi, gan tām estētiskajām un komerciālajām tradīcijām, kas Vācijas kino valdīja pēc Otrā pasaules kara. Līdzīgi kā Francijas jaunā viļņa pārstāvji, arī vācu jaunais kino, it īpaši V. Venderss, atbalstu un inspirāciju meklēja un atrada plašākos kultūras kontekstos, vispirms jau amerikāņu kino plašumos – tā oriģinālākajos autoros un kanoniskajos žanros, piemēram, road movie.  Amerikas elpa ir jūtama daudzās V. Vendersa filmās, kurās ASV kino raksturīgie motīvi ir pārfrāzēti Eiropas autorkino valodā. Alise pilsētās (1974), Amerikāņu draugs (1977), Parīze, Teksasa (1984) u.c. – tās ir eiropeiski amerikāniskās V. Vendersa filmas.
V. Venderss ir radījis arī vienu no sava laika trāpīgākajām poētiskajām filmām, kas sakņota traģiskajā Vācijas vēsturē, – filma Debesis par Berlīni (1987), kurā mūra sašķeltajā Berlīnē ir nolaidies eņģelis, lai taptu par cilvēku, XX gs. 80.–90. gados kļuva par estētisku un sociālpolitisku satricinājumu.

V. Venderss joprojām strādā daudz un intensīvi, azartiski eksperimentējot ar jaunajām tehnoloģijām (jāpiemin viņa izcilā 3D filma Pīna (2011, veltījums horeogrāfei Pīnai Baušai); 2014. gadā pasaules lielajos festivālos izrādītas divas viņa dokumentālās filmas, un arī Rīgā režisors ieradīsies teju no filmēšanas laukuma.

 

Festivālā pirms katras V. Vendersa filmas būs iespēja noklausīties kinokritiķu Viktora Freiberga, Dairas Āboliņas, Ditas Rietumas un Anitas Uzulnieces īslekcijas.

Autorkino festivālu rīko Kinoskola sadarbībā ar Splendid Palace, SIA Rīgas nami un Gētes institūtu Rīgā


PROGRAMMA

Piektdien, 28.XI

Lielā zāle
18.00 Atklāšana
PARĪZE, TEKSASA/ PARIS, TEXAS

Lektore Dita Rietuma

 

Sestdien, 29.XI

 

Mazā zāle  
14.00  PAR KĀDU, KURŠ DEVĀS PROJĀM – VIMA VENDERSA AGRĪNIE GADI/ VON EINEM DER AUSZOG - WIM WENDER'S FRÜHE JAHRE


Lektors Viktors Freibergs

 

16.30  ALISE PILSĒTĀS/ALICE IN DEN STÄDTEN
Lektors Viktors Freibergs

19.00  AMERIKĀŅU DRAUGS/ DER AMERIKANISCHE FREUND Lektors  Dāvis Sīmanis

 

Svētdien, 30.XI

 

Mazā zāle  

                                     

14.00 DEBESIS PĀR BERLĪNI/DER HIMMEL ÜBER BERLIN
Lektore Daira Āboliņa
                     
16.30  NEKLAUVĒ/ DON’T COME KNOCKING Lektore  Dita Rietuma

19.00  TĀLU PROM, TIK TUVU!/IN WEITER FERNE, SO NAH! Lektore Anita Uzulniece

 

 

PARĪZE, TEKSASA/ PARIS, TEXAS

                                     

Vācija, Francija, 1984, krāsaina, 148 min.
Režija: Vims Venderss
Lomās: Harijs Dīns Stentons, Dīns Stokvels, Nastasja Kinska, Aurora Klemāna u.c.
Trevisa ģimene ir izjukusi jau pirms vairākiem gadiem. Kopš tā laika Treviss nav redzējis ne savu sievu Džeinu, ne dēlu Hanteru. Viņš pats pēc šķiršanās četrus gadus bijis kā akā iekritis. Tagad Treviss negaidīti parādās kādā nostūrī Teksasas tuksnesī, nespēdams atcerēties pagātni. Ar brāļa palīdzību – pie viņa Losandželosā aug Trevisa dēls Hanters –viņš pamazām atsāk runāt. Lēnām sāk veidoties attiecības arī ar atsvešinājušos dēlu. Galu galā viņi kopā dodas meklēt Džeinu. Kāda striptīzbārā Hjūstonā, Teksasā, viņiem tas arī izdodas.

Parīze, Teksasa
ir filma, par kuru vācu režisors Vims Venderss saņēma Kannu kinofestivāla Zelta palmas zaru un kura viņam nodrošināja starptautiski atzīta režisora statusu.
Filma vācu valodā, subtitri latviešu valodā.

Seanss: 28.XI Lielajā zālē Lektore Dita Rietuma

18.00 Festivāla  atklāšana/studentu seanss



ALISE PILSĒTĀS/ALICE IN DEN STÄDTEN

Vācija, 1974, melnbalta, 110 min.

Režija:
Vims Venderss
Lomās: Rīdigers Foglers, Jella Rotlendere, Līza Kreicere, Eda Kehla, Ernsts Bēms u.c.
Atgriežoties no komandējuma, kura laikā bija jātop reportāžai par Ameriku, žurnālists Filips Ņujorkas Kenedija lidostā iepazīstas ar jaunu vācieti un viņas astoņgadīgo meitu Alisi. Viņš pavada nakti ar jauno sievieti un nākamajā rītā atrod zīmīti, kurā viņa lūdz pavadīt viņas meitu uz Amsterdamu ­­– viņa pati abiem sekos pēc dažām dienām. Pēc veltīgas gaidīšanas Amsterdamā Filips un Alise dodas meklēt meitenes vecomāti, kura dzīvo Vācijā, taču viņiem nav vecāsmātes adreses – tikai viņas mājas fotogrāfija. Piedzīvojumiem pilnajā ceļojumā pa Rūras apgabalu Filips un Alise iepazīstas ciešāk un satuvinās, daudz nerunādami, taču labi saprazdami viens otru no žestiem un skatieniem.

Vima Vendersa filmu centrālās tēmas vienmēr ir dzimtenes zaudējums, identitātes meklējumi un vientulība. Viņa tēli savu identitāti atrod kustībā – ceļojumā; tikai ceļojot viņi var nonākt pie satikšanās un attiecībām, kas pārtrauc viņu nespēju izteikties. Vendersa tēli meklē savu sociālo vietu, savas mājas. „Viņi maldās un jūtas sveši tādā vidē, kurā viņiem patiesībā vajadzētu justies kā mājās.”
(Peter Buchka: Augen kann man nicht kaufen. Wim Wenders und seine Filme. Hanser Verlag, München, 1983)


Filma vācu valodā, subtitri latviešu valodā.



AMERIKĀŅU DRAUGS/ DER AMERIKANISCHE FREUND

Vācija, Francija, 1977, krāsaina, 123 min.

Režija:
Vims Venderss
Lomās:
Bruno Gancs, Deniss Hopers, Līza Kreicere, Žerārs Blēns, Nikolass Rejs, Semjuels Fullers

Pēc Patrīcijas Haismitas romāna Ripley’s Game motīviem.

Džonatans, bijušais restaurators, kurš tagad izgatavo gleznu rāmjus, dzīvo Hamburgā. Viņam ir leikēmija, un viņš zina, ka atlabšana nav iespējama. Toms Riplijs, amerikāņu gleznu tirgotājs, viņam piedāvā šaubīgu darījumu – nogalināt kādu cilvēku Parīzē. Džonatans piekrīt. Pēc atgriešanās no Parīzes otra slepkavība ir neaizbēgama. Riplijam pašam ir vajadzīga Džonatana palīdzība.

„Es vēlējos ekranizēt kādu Patrīcijas Haismitas romānu jau kopš tā brīža, kad pirmo reizi lasīju kādu viņas grāmatu,” uzņemot šo filmu, stāstīja Vims Venderss. Sākotnēji viņš gribējis iegūt tiesības ekranizēt citu romānu, taču Holivuda bija ātrāka. Ripley’s Game Venderss bija nopircis un izlasījis, kad grāmata vēl nemaz oficiāli nebija iznākusi. „Netiek izmeklēts noziegums, netiek vajāti noziedznieki, nav nekādas detektīvu aktivitātes. Mana filma stāsta par to, ko ir spējīgs izdarīt cilvēks, kad tiek iedzīts izmisumā, kad viņam uz papēžiem min nāve.” (Vims Venderss)


Filma vācu valodā, subtitri latviešu valodā.

Seanss: 29.XI Mazajā zālē 19.00 Lektors Dāvis Sīmanis

 

 

 

DEBESIS PĀR BERLĪNI/DER HIMMEL ÜBER BERLIN

 

Vācija, Francija, 1987, krāsaina/melnbalta, 122 min.
Režija: Vims Venderss
Lomās: Bruno Gancs, Oto Zanders, Solveiga Domartēna, Kurts Buā, Pīters Falks
Kannu kinofestivāla godalgotā Vima Vendersa filma stāsta par diviem eņģeļiem – Kasielu un Damielu –, kuri uzdrošinājās runāt pretī Dievam un tāpēc tika aizsūtīti uz zemi, precīzāk – uz Berlīni. Viņus redz tikai bērni, bet, kad Damiels iemīlas akrobātē Marionā, viņš vēlas kļūt par cilvēku, lai arī citi spētu viņu ieraudzīt. Damiels iepazīstas ar amerikāņu aktieri Pīteru Falku, kurš agrāk pats bijis eņģelis; viņš iesaka Damielam būt drosmīgam un atteikties no savas eņģeļa eksistences.

„Ja manās filmās vispār ir kāds varonis,” paskaidroja Venderss, „tad viņu vajadzētu saukt par Odiseju; tēli manās filmās ir viņa draugi, kas cenšas viņu atrast, lai pateiktu viņam, ka vēl ir par agru atgriezties mājās.” Filmā Debesis pār Berlīni viens no varoņiem tomēr atgriežas – vai vismaz ierodas. Pirmo reizi Venderss sniedz pozitīvu atbildi uz vienu no savas daiļrades centrālajiem jautājumiem: vai īstas attiecības starp vīrieti un sievieti vispār ir iespējamas.


Filma vācu valodā, subtitri latviešu valodā.

Seanss: 30.XI Mazajā zālē 14.00 Lektore Daira Āboliņa

 

 

TĀLU PROM, TIK TUVU!/IN WEITER FERNE, SO NAH!

 

Vācija, ASV, 1993, krāsaina, 140 min.
Režija: Vims Venderss

Lomās: Oto Zanders, Bruno Gancs, Pīters Falks, Nastasja Kinska, Horsts Būhholcs, Heincs Rīmanis, Solveiga Domartēna, Rīdigers Foglers, Vilems Defo, Lū Rīds; Mihails Gorbačovs epizodiskā lomā

 

Sargeņģelis Kasiels pasargā no nāves mazu meiteni un ar savu iejaukšanos kļūst par cilvēku. Viņa laicīgā dzīve izrādās sarežģīta – uz neilgu laiku Kasiels nonāk cietumā, no kura viņu atbrīvo kolēģis Damiels, filmā Debesis pār Berlīni par cilvēku pārtapušais eņģelis. Kasiels, cilvēks ar vislabākajiem nodomiem, nonāk uz slidena ceļa, uz laiku kļūst par bezpajumtnieku un alkoholiķi, strādā par ieroču un pornotirgotāja partneri un riskē ar dzīvību, lai pārtrauktu gangstera darījumus. Līdz ar savu nāvi Kasiels atgriežas pie eņģeļiem.
Filma vācu valodā, subtitri angļu valodā, sinhronais tulkojums latviešu valodā.

 

Seanss: 30.XI Mazajā zālē 19.00 Lektore Anita Uzulniece

 

 

NEKLAUVĒ/ DON’T COME KNOCKING
Vācija, Francija, 2005, krāsaina, 123 min.

Režija:
Vims Venderss
Lomās: Sems Šepards, Džesika Lenga, Tims Rots, Gabriels Manns, Sāra Pollija u.c.
Izbijusi Holivudas zvaigzne uzzina, ka viņam, iespējams, ir bērns, un atklāj dzīvi, kas līdz šim gājusi secen.

Holivudas zvaigzne Hovards Spenss ir pieredzējis arī labākus laikus. Šodien viņš dzīvo vairs tikai no agrākās slavas. Pēc kārtējās nakts uzdzīves Spenss, līdzīgi kā filmu varoņi, kurus viņš spēlējis visu mūžu, no rīta zirga mugurā aizbēg no uzņemšanas laukuma, kur filmējas vesternā. Pēc 30 gadu prombūtnes viņš atgriežas savā dzimtajā pusē un no mātes uzzina, ka viņam, iespējams, ir bērns, par kuru viņš neko nav dzirdējis. Tas Spensam šķiet kā cerības stars, un viņš dodas uz Montānu, lai atrastu savu bērnu. Varbūt viņa dzīve tomēr nav bijusi pilnīgi bezjēdzīga, varbūt kaut kur ir arī viņa vieta. Tā nu viņš pamet visu un dodas dēla vai meitas meklējumos, un atklāj dzīvi, kuru līdz šim bija palaidis garām, kā arī mīlestību, kuru domāja esam zudušu.


Filma angļu valodā, subtitri latviešu valodā.

Seanss: 30.XI Mazajā zālē 16.30 Lektore Dita Rietuma

 
 

PAR KĀDU, KURŠ DEVĀS PROJĀM – VIMA VENDERSA AGRĪNIE GADI/VON EINEM DER AUSZOG - WIM WENDER'S FRÜHE JAHRE

 

Vācija, 2007, dokumentāla filma, krāsaina/melnbalta, 100 min.
Režija: Marsels Vēns
Šī dokumentālā filma stāsta par Vimu Vendersu, atklājot saikni starp režisora jaunības gadiem un viņa agrīno daiļradi. Filmas uzmanības centrā ir kinorežisora dzīve līdz viņa aizbraukšanai uz ASV.

Filmas vēstījumu kopā ar Vimu Vendersu veido arī režisora nozīmīgāko līdzgaitnieku Pētera Handkes, Robija Millera, Rīdigera Foglera un Bruno Ganca stāstījums. Filmā iekļauti fragmenti no režisora pirmajām filmām.

Filma vācu valodā, subtitri angļu valodā, sinhronais tulkojums latviešu valodā.

 

Seanss: 29.XI Mazajā zālē 14.00 Lektors Viktors Freibergs

 

 

 

 

 

 



Komentēt

Vārds *
Komentārs *
drošības kods *
secureimage